Intervija. Džians Klavels.

Viens no “Prometey” līderiem par komandas nedienām, gaišo nākotni un Final 4!

Ukraiņu klubs “Prometey” ir galvenais favorīts piektdien un sestdien gaidāmajā Pafbet Latvijas-Igaunijas basketbola līgas “Final Four” turnīrā. Pirms tā “Pafbet Shootaround” vadītājs Andrejs Siliņš aprunājās ar vienu no “Prometey” vadošajiem spēlētājiem Džianu Klavelu, kurš dalījās pārdomās par komandas gatavību par spīti divu svarīgu spēlētāju – Dīdžeja Kenedija un Keileba Agadas – savainojumiem, kā arī pauda sajūsmu par iespēju rudenī spēlēt Pasaules kausa izcīņā.

Lai gan uz papīra bijāt izteikti favorīti, ceturtdaļfināls pret “Viimsi/Sportland” jums sanāca ļoti sarežģīts – uzvara sērijā nosargāta pēdējās sekundēs. Kāpēc tā sanāca?

– Vecīt, tas ir “play-off” basketbols. Esam nonākuši grūtā situācijā – [savainojumu dēļ] esam zaudējuši divus no mūsu labākajiem spēlētājiem. Tas būtu grūti jebkurai komandai. Visu sezonu esam spēlējuši ar vienu konkrētu sastāvu, bet tagad nākas pielāgoties. Turklāt tieši “play-off” laikā. Bet mums ir citi spēlētāji, mums ir treneris un visa kluba struktūra, lai uzvarētu. Jāturas pie uzņemtā kursa, jātic tam un viss būs labi. Mums sastāvā ir labākie ukraiņu basketbolisti, kuri spēlē savā izlasē. Tagad vienkārši nākamajam rindā ir jāpārņem [savainoto] iesāktais darbs. Lietas mainīsies, bet mums tam jābūt gataviem.

Kā mainās “Prometey” spēlētais basketbols, kad divi no vadošajiem rotācijas spēlētājiem ir izkrituši no ierindas?

– Ļoti mainās. Viņi abi bija ne tikai vadošie spēlētāji ar bumbu, bet arī vadošie aizsardzībā. Tagad tiem, kuri iepriekš spēlēja desmit minūtes, būs jābūt gataviem uz divdesmit minūtēm. Katram būs jāpaveic kaut kas vairāk. Protams, neviens nevar izdarīt tieši to, ko darījis kāds cits, jo katrs ir unikāls. Bet mums kā komandai kopīgi jāaizstāj tas, kas pietrūkst, nespēlējot savainotajiem spēlētājiem.

Līdz zaudējumam Vīmsi jums bija 31 uzvaras sērija, skaitot gan Latvijas-Igaunijas līgu, gan Eirokausu. Vai pietiks laika pārorientēties, pazaudējot divus vadošos spēlētājus pirms pašām svarīgākajām spēlēm – Latvijas-Igaunijas līgas “Final Four” un Eirokausa izslēgšanas turnīra?

– Es vairāk esmu satraucies par viņu [savainoto] veselību. Šī komanda tika uzbūvēta tā, lai tiktu galā ar šādām situācijām. Ja kaut kas tāds notiek, mums ir pietiekami daudz spēlētāju, kuri aizvietot savainotos. Līdz tam spēlēs izmantojām 10-11 spēlētāju plašu rotāciju. Tagad rotācija samazināsies līdz 7-8. Tas nav tas pats, bet ar mums viss būs kārtībā. Mums ir gan pieredzējuši spēlētāji, gan gados jaunāki, kuri ir gatavi spert soli uz priekšu.

Ņemot vērā, cik sekmīgi spēlējāt šo sezonu, bija tikai dabiski jūs pieskaitīt pie favorītiem cīņā par Eirokausa titulu un ceļazīmi uz Eirolīgu. Vai tas arī šobrīd paliek mērķis?

– Jā, protams! Jā! Vesela komanda vai nevesala komanda – mēs gribam uzvarēt Eirokausā un tikt Eirolīgā. Tas ir liels mērķis. Esam spēlējuši labi, bet darbs nav padarīts līdz galam. Eirokausa “play-off” katrā kārtā būs tikai viena spēle. Ļoti gaidu “play-off”. 11. aprīlī būs laba spēle [pret Hamburgu]. Tā ir komanda, kas spēlējusi ļoti viļņveidīgi – viņi spēlēja līdzīgi ar “Gran Canaria”, kas bija pirmā savā grupā. Mums uz šo spēli jāgatavojas ļoti nopietni.

Atgriežamies pie Latvijas-Igaunijas līgas “Final Four”. Pusfinālā spēlēsiet pret Tartu komandu. Ko atminies par viņiem no regulārās sezonas?

– Teikšu godīgi – esam spēlējuši tik daudz spēļu, ka precīzi neatceros šīs spēles. Zinu, ka viņiem ir labi mazie spēlētāji un viens ļoti labs garais spēlētājs. Šis ir “play- off” basketbols, un neviens, kas spēlē pret “Prometey”, VEF vai “Kalev”, negriezīs ceļu. Pretinieki ieradīsies uz spēli ar pacilātu sajūtu, ļoti gatavi. Tieši kā to darīja “Viimsi”. Cepuri nost viņiem par parādīto spēli un [ceturtdaļfināla] sēriju. Pat ja nospēlē perfektu spēli, tu vari zaudēt, un viņiem tā sanāca. Tāds ir basketbols. Esmu pārliecināts, ka piektdien būs ļoti laba spēle. Zinu, ka pretinieki nāks ar lielu enerģiju, ka spēle būs fiziska. Cerams, ka ieradīsies daudz līdzjutēju.

Kādas ir spilgtākās atmiņas no “play-off” basketbola iepriekš tavā karjerā?

– Pēdējoreiz spēlēju izslēgšanas spēles pagājušovasar Puertoriko. Bija ļoti smagi, bet bija arī vienreizēja atmosfēra, un tā sanāca lieliska pieredze.

Lai gan jums iztrūks savainoto spēlētāju, joprojām esat galvenie favorīti uztitulu. Skaidrs, ka VEF un “Kalev/Cramo” redz notikušo un viņi savā prātā varbūt redz lielāku iespēju jūs uzvarēt. Vai tas nemotivē vairāk pierādīt, ka joprojām esat labākie?

– Tas ir veids, kā uz to skatīties, bet es to redzu citādāk. Uzskatu, ka visas pārējās “Final Four” komandas ir ļoti labas. Galu galā “Kalev” mūs arī uzvarēja. Arī spēle pret VEF [Arēnā Rīga] būtībā izšķīrās tikai pašās beigās. Jā, mēs uzvarējām regulāro sezonu, bet tas neko nenozīmēs “Final Four” turnīrā. Mums uz spēlēm būs jāiziet kā no jauna, bez iepriekšējās vēstures prātā, kad viņus uzvarējām. Mums jāspēlē no visas sirds, lai mēģinātu izcīnīt titulu.

“Prometey” spēlēs Latvijas-Igaunijas līgā arī nākamsezon. Kā tev patīk šeit spēlēt?

– Man patīk. Protams, ir kaut kādas lietas, kas vienmēr varētu šķist uzlabojamas, bet kopumā man patīk…

…ja jāsalīdzina ar Ukrainas superlīgu, kur spēlēji pagājušogad?

-Ukrainā bija nedaudz citādāk. Es sezonas laikā tiku pie savainojuma, bet pēc tam sākās karš. Bet šeit, Latvijā, man patīk. Līmenis ir O.K. Ir kādas sešas septiņas visai labas komandas. Bet arī pārējās vienmēr smagi cīnās. Ja ierodies uz spēli negatavs, vari dabūt iekšā. Domāju, ka palikt līgā vēl uz gadu ir labs lēmums.

Vai tu paliksi komandā nākamsezon?

– Tas nav jautājums nav. Ja tas būtu atkarīgs no manis, tad jā, es paliktu. Redzēsim pēc sezonas, kādi būs kluba plāni. Viss, ko varu teikt, ir tas, ka esmu superlaimīgs un pateicīgs par iespēju būt šajā komandā, par saviem komandas biedriem. Ja viss būtu atkarīgs no manis, es paturētu tieši to pašu sastāvu uz nākamo sezonu.

Un visi apstākļi Rīgā?

– Patiesībā šeit viss ir lieliski. Izņemot aukstumu! Viņiem vajadzētu te ielikt papildus sildītājus (smejas). Visādi citādi viss ir ļoti labi. Laba treniņzāle, ģērbtuve, Arēna Rīga ir tepat pāri ielai, mēs dzīvojam tepat blakus Arēnai. Nevaru ne par ko sūdzēties, man šeit viss patīk.

Beigās gribu pajautāt par Puertoriko izlasi, kurā spēlē. Jūs būsiet Pasaules kausā kārtējo reizi, bet Latvija spēlēs pirmoreiz vēsturē. Tuvojas izloze. Vai tu gribētu nonākt vienā grupā ar Latviju?

– Jā, kāpēc ne. Esmu šeit bijis, zinu vairākus spēlētājus. Girbētu arī uzspēlēt pret Lietuvu, jo mūsu [“Prometey”] treneris ir no Lietuvas (smejas). Un es gribētu arī spēlēt pret Spāniju, jo mana sieva ir no Spānijas un es starpsezonās dzīvoju Spānijā.

Tā ir tava sapņu grupa?

– Nē, tā noteikti nebūtu sapņu grupa! (smejas) Es gribētu spēlēt pret vienu no šīm komandām, ne vairāk (smejas). Esmu lielā sajūsmā par Pasaules kausu, tur spēlēt – tā ir svētība. Daudziem spēlētājiem tādas iespējas nav. Šis būs jau mans otrais Pasaules kauss. Cerams, ka, tāpat kā pagājušoreiz, arī šoreiz izkļūsim no grupas un pat vēl tālāk.

/ Intervijas autors: Andrejs Siliņš